Katrs autovadītājs, kad viņu aptur ceļu inspektors, vēlas, lai saruna ar viņu būtu pēc iespējas ātrāka. Tāpēc apstāšanās ilgums ir tieši atkarīgs no tā, kā vadītājs komunicē ar likumsargu.
Eksperti veica aptauju sociālajos tīklos, uzdodot pieredzējušiem autovadītājiem šajā rakstā apspriesto jautājumu. Esam apkopojuši viņu atbildes.
1.Pajautājiet par apstāšanās iemeslu. Tiešsaistē ir pieejami daudzi video, kuros redzama mijiedarbība ar ceļu inspektoradarbiniekiem, un gandrīz katrā otrajā video vadītājs jautā likumsargam par apstāšanās iemeslu.
Pieredzējuši autovadītāji neiesaka jautāt likumsargam par apstāšanās iemeslu; tas ir nepieciešams, lai samazinātu sarunas laiku. Autovadītāji paskaidroja, ka sarunas laikā autovadītājs gandrīz uzreiz sapratīs, kāpēc viņš tika apturēts, pat ja likumsargs sākotnēji nenorāda iemeslu. Tāpēc jautāšana par apstāšanās iemeslu izraisīs negatīvu attieksmi, kā rezultātā ceļu likumsargu darbinieks vēlēsies sodīt vadītāju un meklēs iemeslus naudas soda uzlikšanai.
2. Personu apliecinoša dokumenta pieprasīšana. Daudzi autovadītāji lūdz ceļu inspektora darbiniekam, kurš viņus apturēja, uzrādīt personu apliecinošu dokumentu. Pieredzējuši autovadītāji arī neiesaka to darīt, jo tas tikai pagarinās sarunu.
Tā ir psiholoģiska problēma. Ceļu inspektora darbiniekam, protams, ir pienākums uzrādīt vadītājam personu apliecinošu dokumentu, taču, tā kā viņi uzskata sevi par ceļa “kungu”, pēc vadītāja lūguma izpildes viņi mēģinās sodīt vadītāju un meklēs iemeslus naudas soda uzlikšanai.
Pašlaik ceļu likumsargu darbinieki vienmēr nēsā līdzi personu apliecinošu dokumentu, jo viņu priekšnieki to pārbauda instruktāžas laikā pirms darba uzsākšanas. Pat ja ceļu likumsargu darbiniekam kādu iemeslu dēļ nav personu apliecinoša dokumenta, tas netraucēs viņam uzlikt sodu, tāpēc šāds lūgums tikai pagarinās sarunu.
3. Kukuļa piedāvāšana. Daudzi autovadītāji uzskata, ka ceļu likumsargu darbinieki apkrāpj autovadītājus, tāpēc viņi piedāvā nokārtot lietu ar naudu. Tas ir stingri aizliegts, jo pašlaik katram ceļu likumsargu darbiniekam ir ķermeņa kamera, kas reģistrē visu mijiedarbību ar vadītāju.
Ja autovadītājs piedāvā naudu ceļu likumsargu darbiniekam, darbiniekam ir pienākums par to ziņot, un vadītājam vismaz būs jāsniedz paskaidrojums un, iespējams, pat jāsaskaras ar kriminālapsūdzību, ja nauda tiks iedota.
Arī Latvijā ir savi noteikumi attiecībā uz šo
Likums paredz, ka likumsargi drīkst apturēt transportlīdzekli un to pārbaudīt tikai divos gadījumos: plānotu akciju jeb reidu laikā vai arī tad, ja ir pamatotas aizdomas par pārkāpumu. Tas nozīmē, ka likumsargiem vienmēr jābūt skaidram un tiesiski pamatotam iemeslam, lai apturētu auto.
Pēc apturēšanas likumsargam jāinformē autovadītājs par iemeslu, un vadītājam ir tiesības šo pamatojumu pieprasīt. Viens no šādiem iemesliem ir organizēts reids, kura mērķi, laiks un norises kārtība tiek noteikta likumsargu vadības izdotos norādījumos. Likums nosaka, ka reidus drīkst rīkot pēc Valsts likumsargu vai teritoriālās pārvaldes priekšnieka rīkojuma.
Lasi vēl: Nekad nenoņemiet nosalušos augus un dārzeņus no dārza dobēm – biežākā kļūda pienākot ziemai
Šādu pasākumu mērķis var būt gan meklēšanā esošu personu vai transportlīdzekļu aizturēšana, gan dažādu satiksmes vai autopārvadājumu pārkāpumu atklāšana. Reidi var būt ļoti dažādi – piemēram, lai pārbaudītu sezonai atbilstošas riepas vai aizturētu autovadītājus grādīgo dzērienu ietekmē.
Tie var tikt iepriekš publiski izziņoti, lai veicinātu preventīvu rīcību, vai arī notikt bez iepriekšēja paziņojuma. Advokāts Normunds Šlitke norāda: reidi var būt efektīvs veids, kā atklāt pārkāpējus, kuri ikdienā nepievērš likumsargu uzmanību. Vienlaikus būtiski, lai likumsargu vadība skaidri un konkrēti formulētu reida mērķi, lai tas nebūtu pārāk vispārīgs.
